Поиск

Полнотекстовый поиск:
Где искать:
везде
только в названии
только в тексте
Выводить:
описание
слова в тексте
только заголовок

Рекомендуем ознакомиться

Экономика->Контрольная работа
Актуальность данной темы заключается в том, что иституционализм является одной из самых популярных в нынешнем веке направлений экономической мысли. Из...полностью>>
Экономика->Реферат
Всю совокупную рыночную стоимость товаров и услуг, произведен­ных в течение года с использованием только внутренних ресурсов, измеря­ет валовой национ...полностью>>
Экономика->Реферат
Один из способов проведения различий между разными тенденциями или школами в рамках денежной теории связан с теоретическими предпосылками, которые при...полностью>>
Экономика->Реферат
Рабочая сила представляет собой товар особого рода, производственные созидательные качества которого целиком определяют эффективность конкурентной эко...полностью>>

Главная > Реферат >Экономика

Сохрани ссылку в одной из сетей:

Satura rādītājs.

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp

Ekonomiskās un monetārās sadarbības vēsture . . . . . 2.lpp

Bretton-vudas sistēmas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp

Monetārā sistēma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp

Ekonomiskā un monetārā savienība - priekšrocības un trūkumi . . . 8. lpp

Par un pret

Eiro ieviešana veicinās tūrisma attīstību . . . . . . . . . . 10. lpp

Stabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11. lpp

Samazināsies valūtu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13. lpp

Izveidosies lielāks tirgus, kurā norēķini notiek vienā valūtā, līdz ar to vienkāršosies norēķini Eiropas valstu starpā . . . . . . . .13. lpp

Izveidosies stabila otra alternatīva rezerves valūta pret dolāru . . . 14. lpp

Mobilizēs Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis straujāk un dziļāk veikt politiskās un ekonomiskās reformas . . . . . . . . . . 15. lpp

Samazināsies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp

Ieviešot eiro zūd nozīmīgs ierocis – valūtas maiņa cīņai pret naudas atmazgāšanu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .16. lpp

Eiropa paliks kosmopolītiska – “Valūta – tā ir valoda. Cilvēks nevar tik viegli nomainīt valodu.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17. lpp

Neizdošanās gadījumā cieš visas pasaules ekonomika . .18. lpp

Pazūd iespēja kontrolēt iekšējo monetāro politiku . . . . . 19. lpp

Kā eiro ir gājis sākot no ieviešanas brīža? . . . .20.lpp

Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp

Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp

Nobeigums un secinājumi . . . . . . . . . . . 30. lpp

Izmantotās literatūras saraksts . . . . . . . . 31. lpp

Pielikums

Eiro monētas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32. lpp

Ievads

Kā jau visiem zināms, kopš 1999. gada 1. janvāra pasaulē nākusi jauna valūta. Tā ir Eiropas Savienības kopējā valūta – eiro. Pagaidām gan tā figurē tikai neskaidras naudas norēķinos, taču ar 2002. gada 1. janvāri to ir plānots ieviest apgrozībā arī skaidras naudas norēķinos visā Eiropā. Šis nav pirmais mēģinājums apvienot Eiropas valūtas, bet, pagaidām vērienīgākais un arī veiksmīgākais. Eiro aizstās 11 Eiropas monetārās savienības (EMS) dalībvalstu nacionālās valūtas un nacionālā monetārā politika tiek uzticēta Eiropas Centrālajai Bankai (ECB).

Man šie visi procesi likās ļoti interesanti, tādēļ nolēmu tos papētīt tuvāk un apskatīt tieši saistībā ar Latviju – kā Latviju ietekmēs eiro ieviešana, kādi būs izdevīgie momenti, kas nāk tai līdzi, kādi šķēršļi, un kādi negatīvie momenti. Tā kā šādu momentu ir ļoti daudz, darbā apskatu tikai, pēc manām domām, svarīgākos. Tiek apskatītas arī Latvijas iespējas pāriet uz šo jauno valūtu tās ceļā uz Eiropas Savienību, kas tiek arī minēts Latvijas Bankas stratēģijā kā viens no galvenajiem punktiem iekļaujoties ES.

Gribēju noskaidrot arī sabiedrības viedokli šajā jautājumā, tādēļ veicu aptauju, kurā noskaidroju cilvēku informētības līmeni par eiro, to attieksmi pret to un pret Eiropas Savienību vispār.

Ekonomiskās un monetārās

sadarbības vēsture.

Pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropas demokrātiskās valstis, sāka meklēt jaunu virzību, kas nodrošinātu gan politiski, gan ekonomiski stabilu attīstību un “aizsargātu” tās no militārās Krievijas un ekonomiski spēcīgās Amerikas. Jau 1948. gadā tika noslēgts beniluksa Muitas Ūnija starp Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu, kas vēlāk kļuva par modeli dažādu valstu ekonomiskai sadarbībai. Taču Jaunās Eiropas (runa ir par valstu integrāciju tādā nozīmē kā mēs to saprotam un uztveram šobrīd) pirmsākumi datējami ar 1950-51. gadu, kad tika noslēgts līgums par Eiropas Ogļu un tērauda apvienības izveidi - tas bija pirmais plaša mēroga ekonomiskais līgums, kas saistīja praktiski visas lielākās Eiropas valstīs. 1957. gadā sešas Eiropas valstis paraksta t.s. Romas līgumu, izveidojot Eiropas ekonomisko asociāciju EEA un Eiropas Atomenerģijas apvienību. Šo Eiropas līgumu mērķis ir veicināt saimniecisko augšupeju un augstāku dzīves līmeni un novērst iespējamos militāros draudus. Līdz ar to var uzskatīt, ka uz 1958. gadu noslēdzās pirmais “neapzinātās” integrācijas posms - bija skaidri izkristalizējusies Eiropas valstu griba un nepieciešamība veidot “kopējas mājas”.

Eiropas Kopienas mērķis nodibināt ekonomisko un monetāro savienību oficiāli formulēts 1969. gadā valstu un valdību konferencē Hāgā. Kopš tās reizes vairākkārtīgi tas ticis koriģēts Eiropas valstu samitos. Var izdalīt trīs svarīgus posmus Eiropas ekonomiskajā un monetārajā integrācijā Eiropas Kopienas ietvaros.

Pirmais posms 1958. - 1968. gads. Šajā laikā tika noslēgts pārejas posms uz kopējo tirgu. Tika sperti pirmie soļi sākot ar netarifu barjeru novākšanu, līdz brīvai preču kustībai starp sešām Eiropas Kopienas valstīm. Īpaši progress tika panākts kopējas lauksaimniecības politikas izstrādē, kas uz šī perioda beigām jau reāli sāka funkcionēt. Tika likti pamati kopējai transporta politikas sagatavošanai (pašsaprotama attīstības gaita pēc muitas ūnijas realizēšanai dzīvē) . Līdz ar to var teikt, ka uz 1969. gadu jau eksistēja ievērojams kopējais tirgus.

Nākošais solis bija Eiropas Monetārās savienības izveide, t.i. stabilas monetārās zonas izveide Eiropā. Nepieciešamība pēc šādas savienības izrietēja no sasniegtā progresa koptirgus izveides jomā. Spiediens uz Bretton-Vudas valūtas sistēmu (tā sabruka 1970. gadā) Eiropas valstu vadītājiem lika nopietnāk pievērsties Monetārās Ūnijas izveidei. 1970. gadā Luksemburgā Eiropas Kopienas Ministru Padomē tika pieņemts lēmums, ka turpmāk valstu monetārās integrācijai jānotiek paralēli (vienlaicīgi) ar ekonomiskās politikas konversiju. Praksē tas nozīmēja, ka Eiropas Kopienas valstīm jākoordinē sava darbība deficītu finansēšanas, nodokļu politikas un finansu tirgus jomās. Dalībvalstīm tika rekomendēts pakāpeniski sašaurināt valūtas maiņas kursu svārstību robežas, ar mērķi līdz 1980. gadam radīt apstākļus pilnīgi brīvai kapitāla kustībai un pilnīgi brīvu valūtu konvertibilitāti savā starpā pēc neatgriezeniski fiksētiem valūtas kursiem.

Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai paaugstinātu Eiropas monetārās savienības gatavības pakāpi, 1972. gadā Bāzelē tiek pieņemts lēmums, par apmaiņas kursa svārstību robežas noteikšanu Eiropas valūtām attiecībā vienai pret otru. Noteikumi paredzēja, ka svārstības nedrīkst pārsniegt attiecīgo valūtu svārstības pret ASV dolāru. Šo mehānismu nosauca par “čūsku tunelī” (snake in the tunnel). “Čūska” ir valūtas kursu svārstības Kopienas ietvaros un “Tunelis” ir valūtas kursu svārstības pret dolāru.

Taču 1970. gads nebija labvēlīgs ekonomikas un monetārai integrācijai. Bretton Vudas sistēmas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kas savukārt izraisīja augstu inflācijas līmeni, radīja lielu spekulatīvu spiedienu uz Eiropas valūtām. Nesakārtotība starptautiskajās monetārajās attiecībās padarīja Eiropas monetāro integrāciju ļoti sarežģītu, vai pat neiespējamu.

1972. gadā Anglija pieļāva sterliņu mārciņas svārstības ārpus noteiktajām “čūskas” un “tuneļa” robežām. Anglijai drīz sekoja Īrija, Dānija un Itālija. 1977. gada beigās tikai puse no Kopienas Valstīm (Rietumvācija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga un Dānija) palika “čūskas un tuneļa” mehānisma ietvaros.

1979. gada Brēmenes konferencē Eiropas valstu vadītāji no jauna apstiprināja vēlēšanos izveidot pilnīgu monetāro savienību. Līdz ar to 1979. gada martā tika apstiprināti konceptuāli pilnīgi jauni Eiropas Monetārās Savienības veidošanas principi.

Trešais posms 1979. - 1994. gads. Astoņdesmitajos gados vēl vairāk nostiprinājās doma par integrācijas nepieciešamību, jo:

- bija nepieciešams apvienot fragmentāro Eiropas tirgu, lai padarītu to konkurētspējīgu ar Amerikas un Japānas ekonomiku.

- ļoti asas bija reģionālās atpalicības problēmas, kas bija jālikvidē.

Šo apsvērumu dēļ, tika izstrādāta programma, kas paredzēja novākt visas fiziskās, tehniskās un fiskālās barjeras brīvai preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustībai līdz 1992. gadam.

Pēc šīs programmas realizācijas, dabisks integrācijas procesa turpinājums būtu vienotas naudas vienības - ECU ieviešana. (kas gan nav obligāti). To varētu izdarīt tikai ar centralizētas institūcijas palīdzību, kas kontrolētu vienotu kredīta procentu likmi visai Savienībai un apmaiņas kursu pret trešajām valstīm.

Bretton-vudas sistēmas sabrukums.

Britu mārciņas devalvācija 1967. gadā. Bretton-Vudas sistēma trūkumi veicināja destabilizējošas situācijas veidošanos, kad izteikti vājākās un stiprākās valūtas tika pakļautas intensīviem spekulantu uzbrukumiem, kas izpaudās valūtas masveida pārdošanā vai pirkšanā. Spilgti piemēri ir 1967. gada Lielbritānijas mārciņas devalvācija un 1971. gada Bretton-Vudas sistēmas sabrukšana.

Jau pirms mārciņas oficiālās devalvācijas 1967. gadā pieprasījums un piedāvājums pēc mārciņās denominētiem aktīviem nebija sabalansēts. Tāpēc, lai kompensētu pieprasījuma un piedāvājuma negatīvo bilanci un tādējādi noturētu pārāk augstu novērtēto mārciņu (2,8 USD/GBP līmenī), Lielbritānijas centrālā banka regulāri iepirka GBP lielos apjomos. Šāda veida operācijas strauji samazināja Lielbritānijas rezervju krājumus, kas atspoguļojās arī valsts maksājumu bilancē. 1967. gada 17. novembrī rezervju zaudējumi bija sasnieguši tādus apmērus, ka spekulanti sāka šaubīties par IMF (Starptautiskais Valūtas Fonds) spējām kompensēt šos zaudējumus ar aizdevumu Lielbritānijai. Tiklīdz spekulanti (arī “mirstīgie” tirgus dalībnieki) sajuta briesmas, ka viņu mārciņu ieguldījumi nākotnē var kļūt mazvērtīgi, strauji samazinājās pieprasījums pēc mārciņu aktīviem. Milzīgais mārciņu aktīvu piedāvājums no vienas puses un minimālais pieprasījums no otras puses radīja GBP pārdošanas kampaņu tirgū. Rezultātā, 17. novembra dienas laikā Lielbritānijas centrālā banka zaudēja vairāk nekā 1 mljrd. no savām dolāru rezervēm. Nākošajā dienā centrālā banka kapitulēja, devalvējot mārciņu par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembrī pārdeva savas mārciņas centrālajai bankai, jau 18. novembrī varēja “ieskaitīt” savā kabatā 140 mlj. USD peļņas, savukārt centrālā banka tādu pašu summu varēja norakstīt zaudējumos. Arī pēdējo gadu pieredze liecina, ka centrālās bankas pat apvienojoties nespēj stāvēt pretī milzīgajai tirgus ažiotāžai, kurā pārsvarā valda cilvēku emocijas un alkatība. Centrālo banku darbība rezultātā darbojas kā katalizators, kurš, faktiski, nolemj doto valūtu devalvācijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gadījumos).

Bretton-Vudas sistēmas sabrukums. Pēc mārciņas devalvācijas Bretton-Vudas sistēma pārdzīvoja vēl vairākus triecienus: Francijas franka devalvācija 1969. gada augustā, Vācijas markas peldošais kurss un revalvācija 1969. gada Septembrī - Oktobrī. Punkts tika pielikts 1970-1971. gada vispasaules ekonomiskās krīzes laikā.

1970. gadā strauji pieauga ASV maksājumu bilances deficīts, sasniedzot 10 mljrd. USD gadā. 1971. gadā tas palielinājās vēl vairāk (jau pirmajā kvartālā tas pārsniedz 5 mljrd. USD). tas liecināja, ka citām valstīm bija tāds pats maksājumu bilances pārpalikums, lielāko daļu no tās veidoja Rietumvācijas izteikti pozitīvā maksājumu bilance. Lai saglabātu tekošo Vācijas markas un ASV dolāra kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (Vācijas centrālā banka) no 1971. gada janvāra līdz martam pastiprināti pārdeva DEM, tādējādi papildus iegūstot starptautiskās rezerves. Aprīlī šo rezervju plūsma uz Bundesbanku strauji pieauga vēl par 3 mljrd. USD. Strauja rezervju pieplūde Bundesbankā nozīmēja Vācijas monetārās bāzes palielināšanos un naudas piedāvājuma palielināšanos, kas radīja inflācijas spiedienu. Lai to novērstu bija nepieciešama markas revalvācija, taču revalvācijas gadījumā strauji pieaugtu Vācijas markās denominēto aktīvu peļņa (uz kursa celšanās rēķina). To sajutuši, tirgus dalībnieki radīja ažiotāžas pieprasījumu pēc marku aktīviem (citiem vārdiem sakot pašām markām). Vēl 1971. gada 4. maijā Bundesbanka ar aktīvas intervences palīdzību mēģināja atbalstīt dolāru un neatlaist marku, kopumā šajā dienā Bundesbanka iepirka vairāk nekā 1 mljrd. USD. Lai saglabātu dolāra un markas kursu, 5. maija pirmo stundu laikā bija spiesta nopirkt vēl vienu mljrd. USD. Vēl pēc stundas Vācijas centrālā banka paziņoja ka atsakās veikt valūtas operācijas, ļaujot markai brīvi peldēt.

Tā paša gada augustā prezidents Niksons ar viņa “jauno ekonomisko politiku”, dolārs vairs nebūs brīvi peldošs, paziņoja par Bretton-Vudas sistēmas pastāvēšanas izbeigšanu. Decembrī, saskaņā ar jauno “Smita” plānu un sabiedroto vienošanos, Bretton-Vudas sistēmai bija jāatjauno sava darbība, taču tā cieta neveiksmi. 1973. gadā Amerika un tās tirdzniecības partneri vienojās par peldošo kursu sistēmas izveidošanu.

Monetārā sistēma un ECU

Bretton-Vudas sistēmas sabrukuma likumsakarīgas sekas bija peldošo kursu ēra, kas ir izdevīgi stiprajām (DEM,JPY) valūtām, bet draudīgi vājākajām valūtām (GBP,USD), jo pieaug spekulatīvais spiediens uz šīm valūtām. Visvairāk šajā situācijā cieš ražotāji, kas vairs nevar veikt detalizētu attīstības plānošanu neprognozējamā ārējā tirgus dēļ. Cieta praktiski visas valstis un tieši tas sarosīja Eiropas valstis izveidot jaunu valūtas sistēmu. Sākotnēji tas izpaudās kā ierobežotas valūtas kursa svārstības ap fiksētiem kursiem, taču agrāk vai vēlāk valstīm būtu jāvienojas par vēl ciešāku integrāciju valūtas jomā, proti, vienotas valūtas ECU (European Currency Unit) ieviešanu Eiropas Kopienas ietvaros.

Eiropas Monetārās sistēmas pamatelements ir ECU, kas ir “composite currency” (valūtas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dalībvalsts specifiskiem valūtas daudzumiem, atbilstoši to kopējam nacionālajam produktam un dalībai kopējā tirdzniecībā. ECU kalpo arī kā Savienības ekonomisko attiecību novērtēšanas līdzeklis, jo Savienības budžets tiek novērtēts ar ECU.

ECU vērtību katrā valūtā var noteikt atbilstoši tās vērtībai, kā komponentei no valūtu groza. (atkarībā no dotās valūtas vienību skaita grozā).

Tā kā katrai valūtai ir noteikta attiecība ar vienu ECU, tad ir iespējams noteikt savstarpēji fiksētus nacionālo valūtu kursus. Tas ir divpusējs, centrālais kurss. Katrai dalībvalstij tas ir jānotur zināmās robežās. (procentuāli izteiktās). Šobrīd šī robeža ir 2.5%, taču ekonomiski vājākajām valstīm šī robeža var tikt paplašināta līdz 6.0%. Ne visām valstīm ir pa spēkam izpildīt šos noteikumus, tā jau 1992. gadā Itālija un Lielbritānija, pārkāpjot šo robežu, faktiski, pārtrauca savu dalību izveidotajā Maiņas Kursu Mehānismā (MKM). ES valstu centrālajām bankām kopīgi jācīnās par nacionālo valūtu fiksēto kursu saglabāšanu, kas izpaužas sekojoši: Ja franču franks nokrīt līdz savai 2.25% robežai attiecībā pret vācu marku, tad Francijas bankai ir jāpārdod vācu markas un Vācijas Bundesbankai jāiepērk franču franki.

Bez intervencēm, attiecīgo valstu centrālo banku rīcībā ir arī citi instrumenti, piemēram, procentu likmes.

1993. gada 2. augustā, lai mazinātu spekulatīvo spiedienu uz vājākajām valūtām, nacionālo valūtu kursu svārstības robeža tika noteikta 15% apmērā, taču praktiski valstis cenšas ievērot iepriekš noteikto 2.5% robežu.

Lai palīdzētu valstīm veikt dažādas finansu operācijas (samazinātu budžeta, tirdzniecības bilances deficītus, noturētu valūtas kursu) Eiropas Monetārās sistēmas ietvaros tika izveidoti dažādi paplašināti kredīta mehānismi. Viena no institūcijām, kas ir šīs mehānisma sastāvdaļa, ir Eiropas Monetārās sadarbības fonds, kurš ir pilnvarots saņemt naudas rezerves no dalībvalstīm un manīt tās pret ECU. savukārt dalībvalstis var šo naudu izmantot savstarpējo parādu kārtošanai un transakcijām ar Eiropas Monetārās sadarbības fondu. No tā izriet ļoti svarīgs secinājums, proti, ECU ir ne tikai kopsaucējs (vienota mēraukla), bet gan reāls aktīvs, ar kuru izsaka parādus un saistības.

Ekonomiskā un monetārā savienība -

priekšrocības un trūkumi.

Priekšrocības:

1. Vienota Eiropas naudas vienība dos iespēju pārvarēt iekšējā tirgus fragmentāciju un padarīs izmaksu un cenu sistēmu salīdzināmu visā savienības teritorijā, kas veicinās konkurenci - tātad attīstību.

2. Atkritīs problēmas, kas saistītas ar valūtas maiņu ceļojot Eiropas teritorijā. Līdz šim ceļojot pa visām 12 ES valstīm, katrā no tām mainot naudu, tā zaudēja līdz 40% no sākotnējās vērtības.

3. Samazināsies biznesa administratīvie izdevumi un laika patēriņš darījuma braucienos, īpaši tas veicinās mazā biznesa attīstību, kuram līdz šim bija desmit reižu lielāki administratīvie izdevumi, nekā multinacionālajām korporācijām.

Trūkumi:

1. Monetārās un fiskālās kompetences nodošana no nacionālā līmeņa uz ES līmeni nozīmēs, ka spēcīgākajām valstīm būs jāpieņem ekonomiskās politikas jautājumi kopā ar vājākajām (vājāk attīstītām ) valstīm, kas ir tolerantas pret augstāku inflācijas līmeni. Daudzi šajā apstāklī saredz zināmus draudus nacionālās suverenitātes zaudēšanai.

2. Ekonomiski vājākās valstis zaudēs iespēju devalvēt savas naudas vienības, tādējādi zudīs iespēja palielināt eksportējamo preču noietu uz valūtas kursa pazemināšanas rēķina, kā tas bieži tiek darīts šobrīd. Taču no otras puses, tam vienmēr ir bijis īslaicīgs efekts, jo tas neveicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu, padara darbaspēku neelastīgu, paaugstina importējamās izejvielas cenas. Ar vienkāršu izmaksu pārvērtēšanu (tā tas ir gadījumā, kad valūta tiek devalvēta) netiek uzlabota produkcijas kvalitāte un serviss.

3. Pārejas posmā uz vienotu naudas vienību nāksies sastapties ar milzīgām faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar banku tehnoloģijas izmaiņām. Aprēķināts, ka būs nepieciešams pārstrādāt vairāk nekā 35000 bankas apkalpojošās programmas, miljoniem čeku grāmatiņas, jāpārkvalificē personāls, turklāt bankas zaudēs lielu daļu peļņas no valūtas operācijām. Tas viss kopumā katrai bankai izmaksās vidēji 125 mlj. ASV piecu gadu laikā.

Par un pret

Eiro ieviešana veicinās tūrisma attīstību.

Kā zināms, viens no lielākajiem ieguvumiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas saistās ar eiro ieviešanu ir valūtas maiņas problēmas atrisinājums. Tas nozīmē, ka ceļojot pa Eiropu tūristiem sava nacionālā valūta vairs nebūs jākonvertē attiecīgās valsts valūtā, jo 11 Eiropas Savienības valstīs valūta būs viena, vienota. Tas padara ceļošanu ārpus savas valsts izdevīgāku, jo valūtas konvertācija vienmēr saistās ar zināmiem zaudējumiem, ko izraisa neizdevīgie un svārstīgie valūtu kursi. Neapšaubāmi, tūrisma veiksmīgāka attīstība veicinās arī valstu iekšējās infrastruktūras (ceļu, transporta) attīstību, kā arī veicinās to ekonomisko attīstību, jo tūrisms vienmēr saistās ar naudas izdevumiem.

Eiro ieviešana nenovēršami padarīs Eiropas tirgu “caurspīdīgāku” -cilvēkiem būs iespēja salīdzināt preču vai pakalpojumu cenas dažādās valstīs. Šī iespēja salīdzināt cenas dažādos Eiropas nostūros pastiprinās konkurenci, jo nebūs vairs iespējas kādu preci kaut kur pārdot nepamatoti lēti, to kompensējot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, kā rezultātā paaugstināsies preču kvalitāte un tās palētināsies.

Kā viens no skaļākajiem politiķu argumentiem par labu eiro valūtai vienmēr tiek minēts, ka eiro saasinās cenu konkurenci. Padarot cenas viegli salīdzināmas visās EMS valstīs, nesaskaņas pakāpeniski saasināsies, jo klejojoši pircēji klīdīs no viena veikala uz otru, lūkojot pēc visizdevīgākajiem pirkumiem. Politiķu solītais cenu kritums sagaidāms tikai tad, kad vairums veikalu piekabinās precēm cenu birkas, kurās saskatāmi būs redzama preču vērtība gan nacionālajā, gan eiro valūtā. Taču līdz šim tikai dažviet Eiropā tirgotāji ir spēruši šo soli. Pat Briselē, kas tiek uzskatīta par neoficiālu Eiropas galvaspilsētu, cenas joprojām ir izteiktas gandrīz tikai Beļģijas frankos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas vienošanos ar nozīmīgākajiem mazumtirdzniecības un patērētāju organizācijām, veikaliem pakāpeniski šī gada laikā tomēr ir jāievieš cenu birkas, kurās preces vērtība izteikta gan eiro, gan nacionālajā valūtā. Divējādās cenas tiek vērtētas kā pirmais solis uz cenu caurspīdīgumu Eiropas Savienībā. Tādā veidā līdz 2002. gadam, kad eiro iegūs taustāmu apveidu, patērētāji būs jau apraduši ar jauno valūtu.

Tomēr iepriekšminētā vienošanās ir brīvprātīga, un, kā liecina Beļģijas patērētāju asociācijas Test Achats aptauja, cenu atšķirības Eiropas Savienības valstīs ļautu veikaliem izvairīgi izturēties attiecībā uz divējādām cenu birkām. Kādēļ gan franču elektronikas tirgotājam vajadzētu uzskatāmi parādīt cenu precei, kura pavisam netālu kaimiņos – Vācijā – maksā par 40% lētāk?



Загрузить файл

Похожие страницы:

  1. Euro (2)

    Реферат >> Остальные работы
    Euro – Currency For Europe Essay, Research ... site dedicated exclusively to the euro – one currency for Europe. Whether ... Commission’s own newsletter on the euro, plus other sites with useful ... on the single currency. The EURO site serves as one reference ...
  2. Euro Essay Research Paper 1 IntroductionOne market

    Реферат >> Остальные работы
    ... months of the euro ( / rate) 2. The Euro, Since January 1999 ... dollar rather than the euro. Consequently, the euro depreciated. Table 2: Interest ... 5.4 6.1 5.5 5.5 US Interest Rate 5.4 6.5 5.0 4.4 Euro Interest Rate 2.9 4.4 4.6 4.4 Euro/Sterling 1.52 1.64 1.54 ...
  3. Euro Essay Research Paper In Europe the

    Реферат >> Остальные работы
    ... membership this will boost the euro. 8. The euro, however, is already a ... ‘Nej’ to joining the euro. Anti-euro campaigners in Britain say the ... ahead. What is the euro? The euro took effect in 11 of ... by the 11-member euro zone. The euro, however, has not ...
  4. Euro Money Essay Research Paper To most

    Реферат >> Остальные работы
    ... started planning for the Euro. Euro project director, Gerard Gent ... competitiveness of the region? (Euro case study: Siemens 1). Many ... eurozone.2 Other than seeing Euro figures on their statements ... when traveling with the Euro. Regardless of whether travelers ...
  5. Euro Essay Research Paper The Impact on

    Реферат >> Остальные работы
    ... a Single Currency??). The Euro will have practical implications within ... software to evaluate its Euro-compatibility and potential replacement ... associated with the euro. Since the Euro is a new ... -exchange transactions. The Euro introduction will also simplify ...

Хочу больше похожих работ...

Generated in 0.0015687942504883